Virsbūve atšķirībā no ’69 modeļa ieguva vairākus uzlabojumus – dubultslāņa jumtu, kas uzlaboja drošību un samazināja trokšņu līmeni, sānu durvju šķērsstieņi, kas arī uzlaboja drošību. Tā kā vairs netika piedāvāts nolaižamais pakaļējais beņķis, tika izveidota barjera – siena, kas nodalīja kravu no pasažieriem un arī uzlaboja mašīnas virsbūves kopējo izturību. Tā kā kabrioletus neviens Amerikā negribēja, tad pirmo reizi tika piedāvātas tikai kupejas. Runājot par krāsu – bija iespējams dabūt tikai 2 veida krāsas – Polar White ar zilām strīpām vai Lucerne blue ar baltām strīpām. Atšķirībā no ’69 modeļa strīpas nebija krāsotas, bet gan uzlīmes, kuras tika uzlīmētas apkārt visiem izliekumiem un nebeidzās pie virsbūves beigu galiem. Purngalā tika piestiprināta vidēja izmēra Firebird emblēma, uz nāsīm vai šeikera netika norādīts motora tilpums un šeikeris bija nokrāsots strīpu krāsā.
Papildus virsbūves izmaiņas bija ievērojami smagākas durvis, kam par iemeslu ir tas, ka tās bija biezākas un izliektas visas virsbūves formā, lai veidotu plūstošu līniju, kā arī mazāks bagāžnieka vāks un vispārējā bagāžnieka ietilpība bija samazināta.
Aizmugurējais spoileris arī krita par upuri stilistiem. ’70 Camaro modelim esošais spoileris ir tāds, kādu gribēja uzlikt un izstrādāja Pontiac inženieri, bet stilisti bija pret to un, lai modeli vispār izlaistu ražošanā nācās to pamainīt – galus noapaļot un izliket uz aizmuguri. Nav divreiz jāsaka, ka šādā veidā tas zaudēja pilnīgi jebkādu aerodinamisko jēgu. Vislielākais labums no tā, ka spoileris bija izmainīts, bija tas, ka tas bija arī lielāks nekā iepriekšējais un to varēja atpazīt jau pa gabalu – tātad visi zināja, ka Tu brauc tieši ar Trans Am.
Salīdzinot salona ietilpību ar ’69 modeli, tad ’70 modelim samazinājās aizmugurējo beņķu sēdvietas ietilpība un priekšējo beņķu sēdēšanas augstums tika pazemināts. Tomēr ’70 Trans Am modelis bija vienīgais (izņemot NASCAR auto), kurš tika aprīkots ar zemās muguras recaro sporta beņķiem. Lai saglabātu stilu, arī aizmugurējie beņķi tika izveidoti recaro stilā. Viss interjers tika veidots no vinila un klientiem bija iespēja izvēlēties starp tikai vinila vai vinila/auduma kombinācija salonu. Trans Am bija pilnvērtīgs 4 sēdvietu auto ar vidēji glaunu interjeru. (it kā, jo aizmugurē sēdēt bija ļoti grūti).
Atbilstoši recaro sporta beņķiem, bija nepieciešamas arī vizuālas izmaiņas, kas padarītu braukšanas sajūtu sportiskāku, tāpēc tika atstāta 14″ Formula stūre un izveidots speciāls izceltais un pielāgotais instrumentu panelis- šāda veida instrumentu paneli vēlāk pārkopēja ļoti daudzas citas kompānijas. Instrumentu panelis bija aprīkots ar optimistisku 160 mph spidometru un atbilstošu 8000 RPM tahometru. Tahometrā bija iebūvēts arī pulkstenis. Kā smejoties saka – lai būtu vieglāk saprast cik ātri ceļās RPM un var sasniegt maksimālo ātrumu. Pārējā instrumentu paneļa daļā atradās degvielas, dzeses temepratūras, eļļas spiediena un voltmetra rādītāji. Visiem rādītājiem apkārt bija liels melns plastmasas aplis, kas nodalīja rādītājus no pārējās spīdīgā paneļa virsmas, kas radīja to nepieciešamo “sporta tipa mašīnas” sajūtu.
1970. gadā tika saražoti 3196 Trans Am modeļi. Neņemot vērā faktu, ka šis modelis tika laists produkcijā ļoti vēlu (26.02.1970), pārdoto auto skaits piecas reizes pārsniedza ’69 pārdoto auto skaitu. No šiem saražotajiem auto, 1769 bija aprīkoti ar manuālo, bet 1339 automātisko kārbu, bet uz priekšu dzina Ram Air III dzinējs, tikmēr ar Ram Air IV bija aprīkoti ļoti maz auto – kopā tikai 88. No šiem 88 auto 59 bija ar automātisko, bet 26 ar 4-pakāpju manuālo kārbu. Vēlaties retu, ekskluzīvu un dārgu sporta muskuļauto? Atrodiet kādu ’70 Trans Am ar manuālo kārbu!
Jauns dizains, stils un spēks – tā raksturo 1970. gada Firebird, kas novērsās no Mustang eksterjera kopēšanas (ko turpināja Camaro) un izdarīja lielo pagriezienu visu nākošo modeļu ražošanā.
Turpinājums nākošajā lapā
