Tā, tas viss sākās ap 2000 – 2001 gadu. Jau iepriekš šo auto biju manījis rajonā pie paziņām, kur viņa stāvēja un vēl senāk, pat redzēju kā viņa tiek remontēta garāžā. Pēc remonta tiku salonā un arī pie testa brauciena 😀 Bet tuvāk tēmai – auto bija tā teikt bez legalizējamiem dokumentiem ( Tehniskā pase bija fiziski, bet nevarēja pārrakstīt ). Pārrakstīt nevarēja jo saimnieks it kā pazudis vai aizsaulē….
Auto atpirka tēva brāļi – viņi nodarbojās ar servisa lietām un auto tirdzniecību. Saveda braucamu un izgāja TA. Pagāja kādi 3-5 mēneši un viņi saprata, ka to mašīnu nav kur likt, īsti pārdot ar nevar jo vienkārši nevar pārrakstīt un saimnieka nav! Viņi izdomāja to auto izjaut pa detaļām un tad to dzirdēju es un mans brālis. Mēs bijām kategoriski pret to, un tad mēs teicām ka atpirksim. Viņiem bij uz reiz jautājums, kur mēs ņemsim naudu jo to laik man bij kādi 17 -18 gadi brālim attiecīgi 2 gadi mazāk. Teicām, ka pa vasaru mēs strādāsim un kaut kā laika gaitā atdosim. Viņi piekrita un tā nu tikām neoficiāli pie tās mašīnas.
Gāja gadi un arī atdevām to naudu – labi tie bija gandrīz 1000 eiro ( apm. 750Ls)
Pabraukājām šur tur, bet cik nu var, gribās jau viņu atjaunot – salabot, kā saka pa smuko. Bet viss atdūrās pret to, ka auto nav oficiāli uz mana vai brāļa vārda. Negribās baigi naudu ieguldīt, jo nezinu kad pēkšņi kas var notikt un auto vairs neredzi, bet esi ieguldījis daudz naudiņas.
Tā nu es sapņoju – kā es gribētu, lai nokārtojas oficiālā daļa. Bieži man tas sapnis nāca un iztēlojos viss kaut ko. Tad bija krīze LV un mani arī tā skāra ka daudzus, tiku atlaists – to laik strādāju LMT meitas uzņēmumā DT Mobile – noliktavā. Tā nu es sēdēju un prātoju kā lai tieku pie dokumentiem, prātā ar nāca visādas nelikumības viltot kaut ko un tā, bet labi ka tā nedarīju. Tiku caur paziņām pie īpašnieka personas datiem un deklarētās dzīves vietas, kas izrādās ar tiesas lēmumu bija pieņemta laikam 2002 gadā un norādīta īpašnieka adrese. Tā nu devos uz to adresi un man jau parādījās cerība, ka īpašnieks ir dzīvs un nav miris, kas būtu jau krietni bezcerīgāks gadījums.
Klauvēju pie durvīm – atveras…. sieviete tur ar bērnu, visas pieklājības frāzes un stādos priekšā – un kādā jautājumā traucēju. Viņa pastāsta, ka dzīvokli nopirkusi ap to laiku un nezinot kur vecais saimnieks ir. Eh… nopūtāmies ar brāli un devāmies mājup. Neko darīt – neveiksme kārtēja, bet plinte netika mesta krūmos!
Gāja vēl mēneši un tad es ielūkojos dr.lv ( www.draugiem.lv) ar cerību, varbūt tur būs reģistrējies. Jo vārdu un uzvārdu zināju. Nav 🙁 Vēl pēc kāda laika atkal ieskatījos šai web lapā dr.lv un kas…. IR !!!! IR IR IR !!!!!!!
Es neticēju, bet salīdzināju dzimšanas dienas datumus ar man pieejamo informāciju par šo personu – sakrīt. Tā nu man parādās jauna cerība. Rakstu – gaidu atbildi – nekā. Tad paskatos, kad pēdējo reizi bijis viņš ielogojies savā profilā – pasen, nekas – atveru viņa profilu un skatos pirmos draugus – jo kā jau parasti tie pirmie ir tos kurus Tu – ( šai gadījumā Viņš ) pazīst viss labāk. Tur pirmie ir vīrietis un sieviete. Uzrakstu viņiem un aprakstu situāciju kas un kā. Jupī – sieviete atbild, ka viņu zinot, bet tik tā – viņas vīrs labāk zin – it kā draugs. Tā nu skatos, kas viņai ir vīrs un izrādās tās vīrietis kuram rakstīju to otru vēstuli, bet viņš man neatbildēja. Atverot tās personas profilu redzu linku uz web adresi – atveru web lapu un skatos, ka viņš ir kādas iestādes menedžeris un norādīts ar kontakttālrunis. Ko es – ņemu un zvanu. Apstāstu situāciju kādā jautājumā – kas un kā… Viņš beigās iedod man mašīnas saimnieka kontakttālruni. Esmu gandarīts un uz reiz zvanu – ir signāls un paceļ, stādos priekšā un pastāstu kādēļ zvanu un ko gribu. Viņš saka ka jā zinot tādu auto – savulaik esot maiņu veicis un it kā parāds palicis nenomaksāts, es uz reiz cik…. 23Ls…. es pie sevis ( pff… 23… pie d****s tie 23…. ) braucam pārrakstīt.
Tā nu sarunājām nākamajā diena, ka savācu viņu un dodamies uz CSDD. Esmu sajūsmā līdz brīdim, kad esam pie kases!!! Tur pasaka ka sods esot uz īpašnieku, es saku, lai samaksā pats, bet šis nop, neko nezinu Tev vajag Tu maksā, nospļāvos uzzvanīju tētim un brālim, lai atved naudu ātri ( 50 ls ) samaksājam un tad aaaaaa………. liegums esot uz mašīnu 🙁 prasu ko darīt tālāk, kasiere saka, lai ejot uz arhīvu un tur arī noskaidroju ka 97′ ir uzlikts liegums. Paņēmu informāciju, kas uzlicis un devos mājā pirms tam ar īpašnieku sarunājam, ka es mēģināšu viņa vārdā noskaidrot kas un kā. Jo viņš negrib “parādīties saules gaismā” sapratu, ka joprojām ar nelikumībām nodarbojas, jo piedāvāja tikt pie kategorijām un tiesībām!
Tā nu devos kādā brīdī pie tiesu izpildītājiem, nonācu ofisā un stāstu kāda ķibele man. Viņi meklē to lietu un nevar atrast, tad tas ofiss sūta pie cita izpildītāja uz citu ofisu. Aizgāju uz turieni. Tur stāstu savu nu jau ierasto stāstu, viņi meklē un ar neatrod to lietu, un taisās sūtīt mani atpakaļ pie iepriekšējā izpildītāja, es uz reiz STOP, man pingpongu nevajag – tikko no turienes, un uz jautājumu, ko man tagad darīt viņi saka, lai ejot uz tiesu izpildītāju padomi. Jā tā nu tieku pie brīvākas dienas un dodos turp, stāstu savu stāstu un prasu ko darīt – viņi saka lai rakstu iesniegumu – uzrakstu un tad saka, ka atbilde būs pēc jaunā gada jo Ziemassvētki + Jaunais gads…. un sanāksme ar tik Janvārī esot.
Es saku – man jau nav tā pat kur steigties.
Tad saņemu zvanu no viņiem un WOW… viņi noņems liegumu šai mašīnai, es jau gandrīz neticēju, ka vēl varu tikt pie dokumentiem. Saņemu arī vēstuli ar paziņojumu un tad jau zvanu no tiesu izpildītāja, kas noņem liegumu. Smieklīgi bij tas zvans – man prasa kāda ir mašīnas vērtība – es protams saku ka nezinu, nav ne mazākā jausma cik maskā tāda, viņa uzstājīgāk – pēc Jūsu domām CIK?!?! es tad saku 3000 Ls un tad sākās Jūs ko – pa tādu summu varot nopirkt 99′ BMW….. blā blā… bet es saku – kā Jūs prasījāt: cik pēc manām domām maksā!!! 😀
Labi tā bija trešdiena. Ceturtdien zvanu uz CSDD prasu vai noņemt liegums, viņi – NAV, un piebilst, ka viss ticamākais, lai pirmdien braucot, sistēma un kamēr ievada….. ( laiks )
Zvanu – jā ir noņemts liegums. Esmu sajūsmā līdz brīdim, kad zvanu saimniekam un tas neceļ mob…. tā nu līdz pat ceturtdienai. Jau paspēju izdomāt, ka viņš sapratis, ka auto būs legalizējams – mani uzmetīs. Nodomāju, ja tā tad auto es personīgi padarīšu par lūžņu čupu, bet ceturtdienas pēcpusdienā ir atbilde, un pēc balss saprotu, ka vīrs bijis labā “kodienā ” ( nedēļnieks ) Tā nu sarunāju būt pie viņa un lidoju uz CSDD.
Viss 15.02.2010 auto ir oficiāli mans !!!!
Tāds stāst par manu Pontiac Trans AM GTA. Tagad tik lēnām mēģinu celt un salabot visu.
Tu esi malacis 🙂
Paldies 😉