Trešā diena
Gulēts nebija īpaši daudz. Apkārt ārdījās austrieši ar saviem Jeep Wrangler un Dodge Ram, daži bija ieslēguši mūzikas sistēmas uz skaļāko un pīpēja zāli, lai būtu jautrāk. Daudzas mašīnas jau bija pazudušas – pārsvarā vietējie uz jautājumu, kāpēc nepalikt, atbilde ir vienkārša – kāpēc man būtu jāmaksā 5 EUR par telts vietu, ja es ieliešu benzīnu pa 10 EUR un gulēšu savā gultā – klusumā, siltumā un mierā.
Laiks jau atkal sāka mainīties un parādījās pirmie mākoņi. Neskatoties uz to, ka spīdēja saule, daudzi bija atbraukuši tikai uz vienu dienu un šodien nemaz neparādījās. Mēs sākām domāt par kārtošanos uz mājas pusi, jo otrdien jau bija jāiet uz darbu, bet bija viens bet. Kā paliek ar balvām? Vai esam ko vinnējuši? Aizgājām un uzprasījām vai ir iespēja iegūt balvu, ja esam tādu nopelnījuši. Viens no orgiem teica, ka uzprasīs vadītājam un dos ziņu.
Jautāsiet kas par balvu? Atbilde ir vienkārša – balva par tālāko ceļojumu. Varētu teikt, ka tā jau ir tradīcija – aizbraukt uz jaunām vietām un pretendēt uz tālākā braucēja statusu. Kas arī šoreiz izdevās – 1880 km vienā virzienā. Protams, ir arī īsāki ceļi, bet mēs braucām tikai pa autobāņiem, kas arī iedeva papildus pāris km.
Pastaigājāmies un mūs noķēra viens no orgiem sakot – Jums veicās, uztaisīsim nelielu ceremoniju tieši priekš Jums. Super! Būsim ieguvuši balvu un vēl paspēsim laicīgi uz mājām. Tā vismaz bija plānots…
Saņēmām balvu un devāmies mājupceļā.
Saulīte mūs lutināja gandrīz visu laiku, ar uzsvaru uz gandrīz! Tikuši līdz Hofai atkal pamanījām lielos lietus mākoņus. Spiedām pedāli grīdā un mēģinājām aizmukt, bet nesanāca, jo ceļš met līkumus tā kā tas ir uzbūvēts un lietus mākonis trāpījās mums tieši priekšā. Neskatoties uz to sekmīgi tikām līdz pat Berlīnei, kur arī palikām pa nakti.
Berlīnē bija ļoti daudz policistu un mēs domājām, ka kādu no mums noteikti apturēs. Bet, nē. Tik paskatījās, daži pasmaidīja un viss. Kāpēc tik daudz policistu? Tā arī nesapratām līdz nākošajam rītam.
Ieradāmies viesnīcā pašā Berlīnes centrā, paņēmām pazemes stāvvietu un iebraucām iekšā. Nezināmu iemeslu dēļ gandrīz viss bija pilns, kur trešdaļa apmēram bija motocikli. Likās nedaudz aizdomīgi, bet… Novietojuši mašīnas pēdējās divās brīvās vietās, sākām iet uz liftu, kad iebrauca vēl viena mašīna.. Bet vietu vairs nav. Izmisis paskatījās uz mums un aizbrauca tālāk.
Uzkāpām uz numuriņiem un varējām kārtīgi izgulēties. Gultas lielas, matrači mīksti. Pie reizes arī paskatījāmies TV un ziņas pirms iešanas gulēt.
Turpinājums nākošajā lapā.
