1979 – 10. jubilejas Trans Am
Kad Pontiac debitēja auto tirgū 1969. gadā izlaižot Trans Am, nevienam nebija citu domu, kā tikai piedāvāt ierobežota daudzuma augstas klases sportisko versiju Firebird bāzes modelim, tomēr Trans Am popularitāte “uzsprāga” pāris gadu laikā pēc to ražošanas uzsākšanas. Neskatoties uz to, ka Pontiac bija speciāla laidiena GTO, kuru visi pazīst kā “Judge”, tomēr tas tika ražots tikai 3 gadus, jo pat ekonomiskās depresijas un valdības lielo ierobežojumu laikā Trans Am spēja īstenot daudzu jauniešu sapņus par sportisku, ērtu un elegantu muskuļauto. Pēc 10 gadu ilgas ražošanas 1979 tas sasniedza līdz šim lielāko pīķi ar saražotajiem 116,535 Trans Am. Tā kā Trans Am bija Pontiac flagmanis un Pontiac nekad nelaida garām iespēju paspīdēt ar kaut ko jaunu un ierobežota laidiena. Tāpēc tika nolemts saražot speciālus ierobežota laidiena modeļus uz apaļajām jubilejām. Ja ’69 Trans Am bija “kantains” un izskatījās daudz sportiskāks – līdzīgas ponijauto līnijas kā 1964 1/2 Mustang. ’69 T/A bija ļoti pievilcīga mašīna, tomēr tai bija pārāk daudz kopīgo īpašību ar citiem tā laika muskuļauto. Turpretī otrā paaudze, kura guva savu kārtu 1970. gadā ir pavisam cits stāsts. Tajā laikā šis Firebird modelis bija unikāls – uz ceļa nebija neviena cita auto, kas vizuāli tam līdzinātos – Firebird vizuālo tēlu veidoja ņemot piemēru no tā laika Eiropas auto modes – zema un plata piekare ar gludu un spīdīgu virsbūves stilu. Skatoties monētai no otras puses – Trans Am ar platajām riepām, trakajiem antispārniem, trekno šeikeri uz haubes un grafisko dizainu ieguva nosaukumu – alfa vīrietis starp visiem muskuļauto. Citiem vārdiem sakot – ja braucāt ar otrās paaudzes Trans Am, tad izteicāt stingru nostāju un ieņēmāt konkrētu pozīciju starp citiem, kas nebija pa spēkam vājiem nerviem un sirdij. Līdz 1973. gadam Pontiac piedāvāja milzīgu putna emblēmu uz haubes, kas vēlāk kļuva par sava veida Trans Am ikonu. Veiktspēja kritās un dzinēja tilpums arī visiem muskuļauto, izņemot Pontiac. Pontiac bija vienīgais koncerns, kurš spēja piedāvāt vismaz 455 vai 400 CID V8 opcijas Trans Am modeļos visos 70-ajos gados.
1979. gadā kopējais “trekninātais” tēls tika uzturēts pie dzīvības, tomēr, lai iegūtu jaunu elpu Pontiac pievienoja atraktīvu aero degunu un aptumšotus aizmugurējos lukturus visā platumā. Pieprasījums parādīja savu – tika nopirkti 116.535 Trans Am, kas bija labākais noeita gads visā Trans Am pastāvēšanas vēsturē. Ņemot vērā šo faktu Pontiac nevēlējās laist garām iespēju un piedāvāja 10. jubilejas Trans Am modeli. Jubilejas modelis tika piedāvāts sudraba un ogļu melnā eksterjerā un ar lielāko iespējamo Firebird emblēmu uz haubes, kādu varēja uzzīmēt. Visi jubilejas Trans Am bija aprīkoti ar 79. gada Trans Am maksimālo opciju pakotni un atsevišķām detaļām, kas nebija pieejamas nevienā Trans Am versijā – sudraba ādas sēdekļi, sudraba tonēti jumta stikli, sarkana apgaismoju instrumentu panelis un AM/FM/8-celiņu radio ar digitālu uztvērēju. WS6 piekares pakotne, kas iekļāva sevī 4 disku bremzes bija kā jubilejas laidiena standarta aprīkojums.
Jubilejas modelim tka piedāvāti 2 veida dzinēji – 220 HP 400 CID V8 un 180 HP Oldsmobile L80 403 CID V8. Pirmajam uz šeikera bija uzraksts “T/A 6.6”, bet otrajam “6.6 Litre”. W72 400 bija aprīkots ar nepieciešamo Borg Warner Super T-10 4-ātrumu manuālo kārbu ar Hurst pārslēgu. GM nosprieda, ka THM350 3-ātrumu automātiskā kārba bija nepieciešama priekš L80 motora. Kopā tika saražoti 5,683 L80 modeļi. Tie, kuri izvēlējās kādu no 1,817 W72 modeļiem, ieguva tā laika gaumīgāko un ātrāko Amerikā ražoto produkcijas mašīnu 79. gadam. Pa tiešo no dīlera telpām Trans Am spēja iekļauties zemajos 15-sekunžu rādītājos 1/4 (400 m) jūdzes dragreisā, ar aptuveno maksimālo sasniegto ātrumu 92 mph(~148 km/h). Piemēram pat ar L82 aprīkota 79. gada Corvette nespēja ko tādu paveikt. Kā vēl viens pierādījums tam, ka 79. gada jubilejas Trans Am bija ātrākais tā laika muskuļauto bija Hot Rod žurnāla (79. gada februāris) veiktais tests ar W72 Trans Am, kur žurnāla testētāji sasniedza šokējošas 6.7 sekundes ieskrējienā no 0-60 mph (0-96 km/h) un super ātru 1/4 jūdzes sniegumu – 14.6 sekundes ar maksimālo ātrumu 96.67 mph (~155.5 km/h).
Kopā saražotās 7500 mašīnas ir lielākais jubilejas modeļu skaits starp visiem jubilejas Trans Am modeļiem. Pateicoties šim modelim Trans Am un Pontiac piedzīvoja zelta laikus. Neskatoties uz to, ka jubilejas modeļi bija saražoti tik lielā skaitā, šiem modeļiem ir vislielākā pārdošanas cena ņemot vidējo tirgus cenu par pamatu (starp jubilejas modeļiem), kā arī jābūt gatavam piemaksāt vēl 20% pie cenas, ja izvēlēts būs W72 modelis. Īstajiem Pontiac entuziastiem tas nav šķērslis – nedz maksāt lielu summu, nedz pieprasīt vēl lielāku, ja kāds cits grib auto nopirkt, jo tas ir pēdējais gads, kad Pontiac piedāvāja Pontiac D-port 400 V8 dzinēju – Pontiac leģendu. 10-ās jubilejas Trans Am bija Oficiālā 1979 Daytona 500 (sacensību) pavadošā mašīna – tāpēc šim modelim piedāvājumā līdzi nāca lielas Daytona 500 uzlīmes uz durvīm and NASCAR uzlīmes aizmugurējiem spārniem, kuras varēja uzlīmēt īpašnieks vai dīleris. Tomēr neskatoties uz šo visu, tā laika mašīnu īpašniek izvēlējās nelīmēt šīs uzlīmes.
