Slavenā Trans Am stāsts sākās 1966. gadā, kad GM izlēma, ka Pontiac varētu veidot paši savu versiju mašīnai, kas būtu balstīta uz F-Body veidotā Camaro. Galvenais menedžeris Džons DeLoreans (John DeLorean) jau ļoti ilgi vēlējās pats savu sporta auto, ko pierāda daudzu prototipu veidošana pirms šī lēmuma, kā viens no populārākajiem prototipiem bija Banshee. Kas daļēji līdzinājās Corvette un bija kā viens no iespējamajiem Firebird modeļiem, tomēr GM aizliedza tāda modeļa veidošanu, jo tas radītu nevajadzīgu konkurenci Corvette. Neskatoties uz to, ka Firebird nebija primārā Deloreana izvēle, jo viņš vēlējās ko savu, tomēr, ja ir lemts to veidot, tad jāizveido kas labāks nekā Camaro un labāko, ko var izveidot no iedotajiem resursiem.
DeLoreana nostāja Trans Am veidošanā bija vienkārša – kad tika piedāvāts pirmais ’67 Camaro prototips – Z/28, Trans Am bija jābūt labākam, bez īpašām norādēm, kurā jomā, kas lika domāt, ka DeLoreana plānos ir pārtrumpot Camaro pilnīgi visos aspektos.
Liela daļa no Pontiac nebija ieinteresēti jaunu modeļu masveida ražošanā – iemesli, lai ir katram uz saviem pleciem. Rezultātā iesākumā tikai 2 cilvēki – Herbs Adamss (Herb Adams) un vecākais inženieris Bils Kolinss (Bill Collins) bija gatavi iesaistīties jaunajā DeLoreana plānā. Tā kā vadība nebija ieinteresēta jauna papildus modeļa veidošanā, tad lielākā daļa darbu un saskaņošanas notika vadībai aiz muguras un brīvajā laikā. Herbam nebija īpaši lielas izvēles, jo DeLoreans uzdeva šo darbiņu izpildīt tieši viņam, jo Herbs bija panācis to, ka DeLoreans viņu ievēro ar savu paštaisīto auto Vivant. Bildes ar Vivantu un interviju ar Herbu var lasīt šeit. Kolins bija viens no tiem cilvēkiem ar kuriem Herbs varēja konsultēties par mašīnas dizaina un veiktspējas lietām, lai tās nenoraidītu GM birokrātiskā vadība. Kolins bija ļoti spējīgs inženieris un iepriekš bija radījis gan XP-833, gan XP-798 Mustang-fighter Banshee prototipus – Pontiac pret Mustang. Vienu no nedaudzajiem rakstiem par šo Banshee var lasīt šeit.
Herbam bija dots smags uzdevums, jo DeLoreans nesniedza sīkākus komentārus par to, ko viņš grib redzēt, kā tikai, ka būtu jāizmanto Pontiac OHC-6 cilindru dzinējs, kas bija viens no viņa mīluļiem, tādā veidā dodot Herbam fantāzijas lidojumu. Nelielu priekšrocību deva tas, ka Herbs skolas gados bija pašrocīgi būvējis Hot-rodus un bija mainījis dzinējus starp dažādām mašīnām.
Ļoti retās vietās tiek pieminēti vēl divi cilvēki, kuri vēlāk ļoti palīdzēja Herbam PFST izstrādē un tie ir Dučs Šeplemans (Dutch Scheppleman) un Dons Halers (Don Haller). Šeplemans bija vienreizējs meistars un kritiķis. Lielākā daļa no visām pielāgotajām un izveidotajām detaļām priekš PFST — piemēram, Tri-Power ieplūde, stabilizatorstienis un bukses — tika veidotas pusdienas pārtraukumā Pontiac Engineering veikalā. Veikala uzraugs esot jokojis par Herbu un Šeplemanu, ka viņi šajā laikā izdarot vairāk nekā citi cilvēki visas dienas laikā.
Turpretī Hallers bija ļoti labs komplektētājs un testētājs. Viņu varēja nosaukt par “atslēgu”, kas visu saskrūvēja kopā visu, kas nebija saskrūvēts un uzstādīja visas pielāgotās detaļas uz PFST, kā ieplūde, karburators, atsperes, stabilizatorstieni, amortizatorus, izplūdi u.t.t. Viņš bija arī īstajā laikā un vietā Pontiac koncernā, lai dzirdētu, ko citi Pontiac darbinieki stāsta un domā par PFST projektu un, kuriem ir vēlme šo projektu izjaukt un tādu bija daudz, tāpēc šiem darbiniekiem tika mests līkums un tika slēpta informācija un neprasīta palīdzība.
Turpinājums nākošajā lapā
